பழனி திருப்புகழ் -உலக மாயையிலிருந்து விடுபட- Palani Thirupugazh
•Tamil
அங்கை மென்குழல்
aṅkai meṉkuḻal
சந்தி நிறையலோடே போவா அன்பு
canti niṟaiyalōṭē pōvā aṉpu
கொண்டிட நிறோ போறிற அறியிறோ
koṇṭiṭa niṟō pōṟiṟa aṟiyiṟō
அறியிறோ
aṟiyiṟō
அண்டு வந்த ஒரு நாள் நீ பொனியிற்பின்பு
aṇṭu vanta oru nāḷ nī poṉiyiṟpiṉpu
கண்டறியோ நாம் இதே அண்டும் இண்டும்
kaṇṭaṟiyō nām itē aṇṭum iṇṭum
ஓர் போதோ போகா துயில் வாரா, துயில் வாரா,
ōr pōtō pōkā tuyil vārā, tuyil vārā,
எங்கள் அந்தரம் வேறார் ஒரு ஆர்வார் அண்டு தந்தது போதாதோமே,
eṅkaḷ antaram vēṟār oru ārvār aṇṭu tantatu pōtātōmē,
வின்பு தந்துற போதானிதே, இனிது போதா.
viṉpu tantuṟa pōtāṉitē, iṉitu pōtā.
திங்கு நின்றதன் வீடே வாரியில் என்று நெங்கிகள் மாயாலிலா,
tiṅku niṉṟataṉ vīṭē vāriyil eṉṟu neṅkikaḷ māyālilā,
இன்ப சிங்கியில் வீணே விழாது அருகாயே.
iṉpa ciṅkiyil vīṇē viḻātu arukāyē.
மங்குலின் புருவானால் வானூடன் தரும்பிய காலால்,
maṅkuliṉ puruvāṉāl vāṉūṭaṉ tarumpiya kālāl,
மண்டுரும் பகை நீரா வீரா எரிதீலியாய்.
maṇṭurum pakai nīrā vīrā eritīliyāy.
வந்திரைன் ஜெழ் நீராய் நீ சூழ், அம்பரம் புனை பாராய் பாரே,
vantiraiṉ jeḻ nīrāy nī cūḻ, amparam puṉai pārāy pārē,
மண்டலம் புகட் நீயாய் நானாய் மலரோ.
maṇṭalam pukaṭ nīyāy nāṉāy malarō.
ஓன் கல் சங்கரர் தாமார் நாமார் அண்ட பந்திகள் தாமாய் வானாய்,
ōṉ kal caṅkarar tāmār nāmār aṇṭa pantikaḷ tāmāy vāṉāy,
ஒன்பினும் கடை சோயாமாய் ஓன் மருகோனே.
oṉpiṉum kaṭai cōyāmāy ōṉ marukōṉē.
ஒன் தடம் பொழின் நீடூர் கோடுர்,
oṉ taṭam poḻiṉ nīṭūr kōṭur,
செந்திலம் பதி வாழ்வே வாழோர்,
centilam pati vāḻvē vāḻōr,
உண்ட நெஞ்சரி தேனே வானோர் பெருமாலே.
uṇṭa neñcari tēṉē vāṉōr perumālē.
இதற்கு பொருள் என்ன சொன்னார்க்க,
itaṟku poruḷ eṉṉa coṉṉārkka,
தங்களுடைய அழிய கைகளால் மென்மையான கூந்தலை
taṅkaḷuṭaiya aḻiya kaikaḷāl meṉmaiyāṉa kūntalai
சித்து எடுப்பவர்களைப் போல,
cittu eṭuppavarkaḷaip pōla,
பாவனை கட்டி மாலை பொழுது இல்ல,
pāvaṉai kaṭṭi mālai poḻutu illa,
வீட்டின் வெளிப்புரத்தில் நின்றுகொண்டு
vīṭṭiṉ veḷippurattil niṉṟukoṇṭu
நீங்கள் போகின்றீர் என்னை தெரியாதா உம்மக்கு
nīṅkaḷ pōkiṉṟīr eṉṉai teriyātā ummakku
அன்று ஒரு நாள் உங்கி நீர் இங்கு வந்து போனீர்
aṉṟu oru nāḷ uṅki nīr iṅku vantu pōṉīr
அதன் பிறகு இன்று வரை நீங்கள் வரவில்லை உங்களை நான் பார்க்கவில்லை
ataṉ piṟaku iṉṟu varai nīṅkaḷ varavillai uṅkaḷai nāṉ pārkkavillai
அன்று முதல் இன்று வரை ஒரு நாள் கூட எனக்கு பொழுது போகவில்லை
aṉṟu mutal iṉṟu varai oru nāḷ kūṭa eṉakku poḻutu pōkavillai
தூக்கமும் வரவில்லை
tūkkamum varavillai
எங்களிடை உள்ளத்தை உங்களைத்திற்கு யார் அயிவார்கள்
eṅkaḷiṭai uḷḷattai uṅkaḷaittiṟku yār ayivārkaḷ
நீர் முன்பு கொடுத்த பொரில் போதாதோ
nīr muṉpu koṭutta poril pōtātō
இன்னு வேறு கொடுத்தால்தான் ஒரவா
iṉṉu vēṟu koṭuttāltāṉ oravā
இதி எதற்கு இதுவரை கொடுத்த பொரில் மாதிரம் போதாதா
iti etaṟku ituvarai koṭutta poril mātiram pōtātā
நான் நிற்கும் வீடு என்னுடைத்தான்
nāṉ niṟkum vīṭu eṉṉuṭaittāṉ
உள்ள வாருங்கள் என்று மனப்பிரத்தம் பேசும்
uḷḷa vāruṅkaḷ eṉṟu maṉappirattam pēcum
இது பொது மகலின் மாயிலியிலைகில்
itu potu makaliṉ māyiliyilaikil
மாயிலியிலைகிலிருந்தி இன்பமாயிய நிஞ்சிக்குழில்
māyiliyilaikilirunti iṉpamāyiya niñcikkuḻil
வீணாக விழாத வண்ணம்
vīṇāka viḻāta vaṇṇam
மகவானே நீதான் அருள் பிரிய விண்டும்
makavāṉē nītāṉ aruḷ piriya viṇṭum
மேகங்களில் இன்புத்திருக்குலாவும் வானாகவும்
mēkaṅkaḷil iṉputtirukkulāvum vāṉākavum
ஆகாயத்தில் தோண்டிய காற்றாகவும்
ākāyattil tōṇṭiya kāṟṟākavum
பெருங்கார்ட்டுடன் பூடி நெரிங்கி வரும் பகைகளை நீராக்கும் வன்மை குண்டுள்ள,
peruṅkārṭṭuṭaṉ pūṭi neriṅki varum pakaikaḷai nīrākkum vaṉmai kuṇṭuḷḷa,
எரிகின்ற நெருப்பாகவும் வந்து ஒளித்து எழிகின்ற நீராகவும்
erikiṉṟa neruppākavum vantu oḷittu eḻikiṉṟa nīrākavum
கடல் என்னும் நீர் சூழ்ந்த ஆடையை அனிந்த பூமி ஆகவும்
kaṭal eṉṉum nīr cūḻnta āṭaiyai aṉinta pūmi ākavum
ஏழு உலகங்களும் புகழ்கின்ற நீயாகவும் நானாகவும்
ēḻu ulakaṅkaḷum pukaḻkiṉṟa nīyākavum nāṉākavum
நாமரை மலரில் வாழும் பிரம்மனாகவும்
nāmarai malaril vāḻum pirammaṉākavum
உங்கள் தந்தையாகிய சங்கரராகவும்
uṅkaḷ tantaiyākiya caṅkararākavum
அச்சம்தரும் அண்டக்கூட்டங்களாகவும்
accamtarum aṇṭakkūṭṭaṅkaḷākavum
மூல பிரகிரிதியாகவும்
mūla pirakiritiyākavum
எதிலும் இறிதியில் தோயாதிரிக்கின்ன
etilum iṟitiyil tōyātirikkiṉṉa
மாயவனாகியத் திருமாலின் மருமகனி, முருகனி
māyavaṉākiyat tirumāliṉ marumakaṉi, murukaṉi
கிளிந்த நீர்க்குலங்களும் சோலைகளும் நிறைந்த
kiḷinta nīrkkulaṅkaḷum cōlaikaḷum niṟainta
உரும் சங்குகல் விலங்கும் நகருமாகிய
urum caṅkukal vilaṅkum nakarumākiya
சிரிச்சின்தூர் பதியில் வாழும்
ciricciṉtūr patiyil vāḻum
செந்திலாண்டவனே
centilāṇṭavaṉē
உன்னை நினைத்து வாழ்வார்கள்
uṉṉai niṉaittu vāḻvārkaḷ
அனுபவித்து மனம் அறியும் தேனே
aṉupavittu maṉam aṟiyum tēṉē
தேவர்களின் பிருமாலே
tēvarkaḷiṉ pirumālē
அப்படிங்கிருந்தான் இந்த பாடகிடிய முழுக்கிக்கிறோம்
appaṭiṅkiruntāṉ inta pāṭakiṭiya muḻukkikkiṟōm
About this Sloka
அங்கை மென்குழ லாய்வார் போலே சந்தி நின்றய லோடே போவா ரன்பு கொண்...