ABHAYAMBIKA SADHAKAM 81-85 BY ABHAYAMBIGA BATTAR|அபயாம்பிகாபட்டர் அருளிய அபயாம்பிகா ஸதகம் 81-85
•Tamil
துவிதமே சிவப்புரமே அனுவில் அனுவே அகண்டிதமே
tuvitamē civappuramē aṉuvil aṉuvē akaṇṭitamē
அமுத சிவமே அழகொழுகும் அருண நுதலே நவனிகியே
amuta civamē aḻakoḻukum aruṇa nutalē navaṉikiyē
முத்தரரிவே கணக்க முடி மோனபதியே அதிரசதின்
muttararivē kaṇakka muṭi mōṉapatiyē atiracatiṉ
முக்கியரசமே நவமுடியிலி முடிந்த பரமே திருப்பரையே
mukkiyaracamē navamuṭiyili muṭinta paramē tirupparaiyē
சுத்த வெளியே வெளிக்கு நடு சூந்த ஒளியே ஒளிக்கும் முனம்
cutta veḷiyē veḷikku naṭu cūnta oḷiyē oḷikkum muṉam
தோயும் திரையே திரைக்கும் அப்பால்
tōyum tiraiyē tiraikkum appāl
தோன்றும் வெளியே வளிக்கனலே மத்த மதன பிரபஞ்ச வடிவே இமய மலை மகளே
tōṉṟum veḷiyē vaḷikkaṉalē matta mataṉa pirapañca vaṭivē imaya malai makaḷē
மயிலா புரியில் வளரீசன் வாழ்வே அபயாம் பிகைத்தாயே
mayilā puriyil vaḷarīcaṉ vāḻvē apayām pikaittāyē
மருத நிலத்தோன் ஒரு பாலில் வந்து வணங்க கனல் மரலி
maruta nilattōṉ oru pālil vantu vaṇaṅka kaṉal marali
வருணன் நிருதிக்கு பிரன் உடு வாயு முடிவிலிகி சானன்
varuṇaṉ nirutikku piraṉ uṭu vāyu muṭiviliki cāṉaṉ
பொருந்தி வணங்க ஆமரர் முடி
porunti vaṇaṅka āmarar muṭi
உனையும் பதத்தி அருள் மயத்தி
uṉaiyum patatti aruḷ mayatti
பூமாத்தோடு வாணியும் வணங்கும்
pūmāttōṭu vāṇiyum vaṇaṅkum
பொன்னா பரணம் அனிபுயத்தி, கருதும் அடியார் நினைவினுள்ளும்
poṉṉā paraṇam aṉipuyatti, karutum aṭiyār niṉaiviṉuḷḷum
தலந்த வதனி கல்கியாணி, காமகிரி பீடாசனியே
talanta vataṉi kalkiyāṇi, kāmakiri pīṭācaṉiyē
கண்ணி உமயே காரணியே, வருநர் பருவமாக்கி என்னை
kaṇṇi umayē kāraṇiyē, varunar paruvamākki eṉṉai
வலர் சேவடிக்காலாக் கிடுவாய் மயிலாப் புரியில் வளரீசன்
valar cēvaṭikkālāk kiṭuvāy mayilāp puriyil vaḷarīcaṉ
வாழ்வே அபயாம் பிகைத்தாயே
vāḻvē apayām pikaittāyē
தக்கத் திரிகோனா சனத்தி, சகல புவன மானசத்தி
takkat tirikōṉā caṉatti, cakala puvaṉa māṉacatti
சர்வ பூத மானசத்தி
carva pūta māṉacatti
சகலாகமங்கள் ஆனசத்தி
cakalākamaṅkaḷ āṉacatti
திக்கே உடையாய் அமர்ந்தவளே
tikkē uṭaiyāy amarntavaḷē
திரிகோனா தீதப் கொருளே
tirikōṉā tītap koruḷē
செம்போர் கலசர் தனத் தழகி
cempōr kalacar taṉat taḻaki
திவ்ய ஜோதி மயமான
tivya jōti mayamāṉa
புக்கே அடியார் சிந்தனையில்
pukkē aṭiyār cintaṉaiyil
குவள்து நடனம் இடும் சரணி
kuvaḷtu naṭaṉam iṭum caraṇi
பூதம் ஐந்தாய் நாதாந்த
pūtam aintāy nātānta
கொருளாயிருந்த மலர்க்கொடியே
koruḷāyirunta malarkkoṭiyē
மக்கும் எனது மனசி சலனம்
makkum eṉatu maṉaci calaṉam
மாற்றிக்கருணை மிகிந்தரில் வாய்
māṟṟikkaruṇai mikintaril vāy
மயிலாபிகிரியில் வளரிகிசன்
mayilāpikiriyil vaḷarikicaṉ
வாழ்வே அப்பையாம் பிகைத்தாயே
vāḻvē appaiyām pikaittāyē
அனைத்தும் அகண்ட முடிவில் உன்றாய் அருளாய் பழுத்த தவப்பொருளே அகில போக தன்கரண மான சுகமே அற்புதமே
aṉaittum akaṇṭa muṭivil uṉṟāy aruḷāy paḻutta tavapporuḷē akila pōka taṉkaraṇa māṉa cukamē aṟputamē
செனித்த பிரவி துயரருக்கும் சீர்வால் பிடித்த கரத்தழகி தினமும் உன்னையே பணிந்தவர்கள்
ceṉitta piravi tuyararukkum cīrvāl piṭitta karattaḻaki tiṉamum uṉṉaiyē paṇintavarkaḷ
சிந்தை நிலையா இருப்பவளே கனத்த மயிடா சுரன்சிரத்தை கலங்க உதைத்த பதத்தாலே
cintai nilaiyā iruppavaḷē kaṉatta mayiṭā curaṉcirattai kalaṅka utaitta patattālē
கருணை கடலே பரனிதியே
karuṇai kaṭalē paraṉitiyē
கண் மூன் ருடைய கர்பகமே
kaṇ mūṉ ruṭaiya karpakamē
மனத்துள் சலனம் அரகரதி
maṉattuḷ calaṉam arakarati
மலசே வடியை அளித்தருள்வாய்
malacē vaṭiyai aḷittaruḷvāy
மயிலாக்குரியில் வளரீசன்
mayilākkuriyil vaḷarīcaṉ
வாழ்வே அபயாம் பிகைத்தாயே
vāḻvē apayām pikaittāyē
துரங்கம் பதினாரங்குலமே
turaṅkam patiṉāraṅkulamē
சுகமாய் நடனம் இடும் சரணி
cukamāy naṭaṉam iṭum caraṇi
தொலையா வெளியே வெளி முதலே
tolaiyā veḷiyē veḷi mutalē
சுயம் பிரகாச நிலையாலே
cuyam pirakāca nilaiyālē
இறங்கும் அடியார் சிந்தையுளே
iṟaṅkum aṭiyār cintaiyuḷē
இனிதாய் வளரும் வாரிதியே
iṉitāy vaḷarum vāritiyē
இலகும் நினைவும் உடையவளே
ilakum niṉaivum uṭaiyavaḷē
இனரகம் விழ்ட்டிருப்பவளே
iṉarakam viḻṭṭiruppavaḷē
அமுதலாய் சொடியும் அருள் நதியே, அமல சுகத்தை அடியேனும் அடையும் அறிவு தர வேண்டும்
amutalāy coṭiyum aruḷ natiyē, amala cukattai aṭiyēṉum aṭaiyum aṟivu tara vēṇṭum
வரங்கள் இனி வந்தருள் புரிவாய் வனசாசனத்துள் இருப்பவளே, மயிலாபுரியில் வளரீசன் வாழ்வே அபயாம் பிகைத்தாயே
varaṅkaḷ iṉi vantaruḷ purivāy vaṉacācaṉattuḷ iruppavaḷē, mayilāpuriyil vaḷarīcaṉ vāḻvē apayām pikaittāyē
அமைதியாக வருகிறேன்
amaitiyāka varukiṟēṉ