ABHAYAMBIKA SADHAKAM 91-95 BY ABHAYAMBIGA BATTAR|அபயாம்பிகா பட்டர் அருளிய அபயாம்பிகா ஸதகம் 91-95
•Tamil
சிரி அபையாம்பிகைப் பட்டர் எற்றிய அபையாம்பிகை சதகம் பாடல் என் 91 முதல் 95 வரை
ciri apaiyāmpikaip paṭṭar eṟṟiya apaiyāmpikai catakam pāṭal eṉ 91 mutal 95 varai
தத்வாதித சுடர்விலக்கே தமியேன் உயிராயிருப்பவளே சர்வலோக தயபரியே சாக்ஷாத்காரம் ஆனவளே
tatvātita cuṭarvilakkē tamiyēṉ uyirāyiruppavaḷē carvalōka tayapariyē cākṣātkāram āṉavaḷē
சித்தமோன தடியாதம் சிந்தையிடையிலி குடியான சேசாபரணி மலர்களே
cittamōṉa taṭiyātam cintaiyiṭaiyili kuṭiyāṉa cēcāparaṇi malarkaḷē
திருவே அறுவே திகழுறுவே விட்டாய் அடியில் கணகசபை மேலாய் சுहமாய் குண்டலியாய்
tiruvē aṟuvē tikaḻuṟuvē viṭṭāy aṭiyil kaṇakacapai mēlāy cuहmāy kuṇṭaliyāy
விலங்கா நிற்கும் அருட்கணியே மேலோர் கீழோர் தொழுபவலே வற்றாதுலவும் அருட்கடலே
vilaṅkā niṟkum aruṭkaṇiyē mēlōr kīḻōr toḻupavalē vaṟṟātulavum aruṭkaṭalē
மகிழ்ந்துன்றனை வந்தான்டு கொள்வாய்
makiḻntuṉṟaṉai vantāṉṭu koḷvāy
மயிலாபுரியில் வலரீசன்
mayilāpuriyil valarīcaṉ
வாழ்வே அபயாம் பிகைத்தாயே
vāḻvē apayām pikaittāyē
அம்மா உன்னையே அடுத்தவர்க்கு
ammā uṉṉaiyē aṭuttavarkku
அனைத்தும் உலக வசியம் உண்டாம்
aṉaittum ulaka vaciyam uṇṭām
அஷ்டாங்காதி யோகமுடன்
aṣṭāṅkāti yōkamuṭaṉ
அடியும் முடியும் கவனம் உண்டாம்
aṭiyum muṭiyum kavaṉam uṇṭām
தம்மார் சாபானுக்கிரகமும்
tammār cāpāṉukkirakamum
சகல மூத்திகரமாகும்
cakala mūttikaramākum
சடமே விதி நாள் நிறைதிரைகில்
caṭamē viti nāḷ niṟaitiraikil
தமையே அகறித்தனி இருக்கும்
tamaiyē akaṟittaṉi irukkum
சும்மாவர்கள் விரல் அசைந்தால்
cummāvarkaḷ viral acaintāl
தொடந்தீரெழுப்பார் சுழந்துருளும்
toṭantīreḻuppār cuḻanturuḷum
துக்க சுகமும் அனுகாது
tukka cukamum aṉukātu
சுகருபாதி அருளமையும்
cukarupāti aruḷamaiyum
அம்மாதைத்தான் ஏது சொல்வேன்
ammātaittāṉ ētu colvēṉ
வாக்கு மனது கடங்காதே
vākku maṉatu kaṭaṅkātē
மைலாப் புரியில் வலரீசன்
mailāp puriyil valarīcaṉ
வாழ்வே அபையாம் பிகைத்தாயே
vāḻvē apaiyām pikaittāyē
பொன்னே நிறைந்த புதுமலரே
poṉṉē niṟainta putumalarē
புகல் சேர் மரையின் பொருள் அணங்கே
pukal cēr maraiyiṉ poruḷ aṇaṅkē
பொற்றாம் அறை பூங்க மலமதில்
poṟṟām aṟai pūṅka malamatil
புகல்கே இருக்கும் போதகமே
pukalkē irukkum pōtakamē
மின்னே பவழ கொடிவடிவே
miṉṉē pavaḻa koṭivaṭivē
மேகம் அனையே
mēkam aṉaiyē
கருங்குழலே
karuṅkuḻalē
விலங்கு நவபிடா சணியே
vilaṅku navapiṭā caṇiyē
வித்தாய் மரமாய் மரை முடியில்
vittāy maramāy marai muṭiyil
முன்னே பழுத்தகதி பழமே
muṉṉē paḻuttakati paḻamē
முதிந்த மொழியில் படந்தக்கொடி
mutinta moḻiyil paṭantakkoṭi
முதலே நுதலே குடியாக
mutalē nutalē kuṭiyāka
முடிவாயிருந்த மோகனமே
muṭivāyirunta mōkaṉamē
அன்னே பொருந்த அருளிக்கும்
aṉṉē porunta aruḷikkum
வாலாம் விகையே வான்மணியே மயிலாப் புரியில் வளரீசன்
vālām vikaiyē vāṉmaṇiyē mayilāp puriyil vaḷarīcaṉ
பாழ்வே அபயாம் விகைத்தாயே
pāḻvē apayām vikaittāyē
தூல சூக்ம காரணமே தொலையா கருணை வாரிதியே
tūla cūkma kāraṇamē tolaiyā karuṇai vāritiyē
ஜ்வாத வெளிதனிலே சுகமா இருக்கும் நிரந்தரமே
jvāta veḷitaṉilē cukamā irukkum nirantaramē
மேலாம் தவத்துக்கதிகாரி விரிந்தக்கமல நடுபிடம்
mēlām tavattukkatikāri virintakkamala naṭupiṭam
வியாபித்தொளியாய் வெளியதன் மேல் வெளியாயிருந்த மெயி பொருளே
viyāpittoḷiyāy veḷiyataṉ mēl veḷiyāyirunta meyi poruḷē
ஆலகால விடம் அருந்தும்
ālakāla viṭam aruntum
அரனாரிதியே
araṉāritiyē
அமுதே தேக உளிமயமே அருணாம் புயத்திரி அம்பிகையே வாலாம்பிகையே உனை அடுத்தேன்
amutē tēka uḷimayamē aruṇām puyattiri ampikaiyē vālāmpikaiyē uṉai aṭuttēṉ
வந்திர்ந்தனை நீ காத்தருவாய் மயிலாப் புரியில் வளரீசன் வாழ்வே அப்பயாம்பிகைத்தாயே
vantirntaṉai nī kāttaruvāy mayilāp puriyil vaḷarīcaṉ vāḻvē appayāmpikaittāyē
மூன்றே எழுத்தாயிருப்பவளே முனி நேலெழுத்தே பதினைந்தா முதலாயிருபத் தெட்டாக
mūṉṟē eḻuttāyiruppavaḷē muṉi nēleḻuttē patiṉaintā mutalāyirupat teṭṭāka
ஒடிவாயிருந்த மோகனமே நீங்க சமயா சாரமும்மாய் நெரி அந்தரமாய் முகமாயி
oṭivāyirunta mōkaṉamē nīṅka camayā cāramummāy neri antaramāy mukamāyi
நிகழாதார காத்தருவாய்
nikaḻātāra kāttaruvāy
நிகழாதார குண்டலியாய் நிந்தி இருந்த நேரிகையே
nikaḻātāra kuṇṭaliyāy ninti irunta nērikaiyē
கூண்ட அடியிரகம்தோரும்
kūṇṭa aṭiyirakamtōrum
கொண்ணம் பலமாய் நடனமிடும்
koṇṇam palamāy naṭaṉamiṭum
கொருளே அருளே எனையாலும்
koruḷē aruḷē eṉaiyālum
மைலாப் புரியில் வலரீசன் வாழ்வே அபயாம் விகைசாயே
mailāp puriyil valarīcaṉ vāḻvē apayām vikaicāyē