தை அமாவாசை சொல்ல வேண்டிய அபிராமி அம்மை பதிகம்
•Tamil
தெரித்கடவூர் அபிராமி அம்மை பதிகம்
teritkaṭavūr apirāmi ammai patikam
அபிராமி என்று சொன்ன உடனே நமக்கெல்லாம் அபிராமி அந்தாதி தான் நினைவுக்கு வரும்
apirāmi eṉṟu coṉṉa uṭaṉē namakkellām apirāmi antāti tāṉ niṉaivukku varum
நாமும் நம் சிலோக சாகிராவில் அபிராமி அந்தாதி தொழிந்து பதிவி செய்துக்கொண்டிருக்கிறோம்
nāmum nam cilōka cākirāvil apirāmi antāti toḻintu pativi ceytukkoṇṭirukkiṟōm
இதில் இந்த வரிசையில் இனிம் இரண்டு நாட்கில் தை அம்மாவசை வரப் போகிறது
itil inta varicaiyil iṉim iraṇṭu nāṭkil tai ammāvacai varap pōkiṟatu
இந்த அபிராமி அம்மை தன்னுடைய தாடங்கத்தை விண்ணில் வீசி எறிந்து
inta apirāmi ammai taṉṉuṭaiya tāṭaṅkattai viṇṇil vīci eṟintu
அது நிலவாக ஒளிருந்து
atu nilavāka oḷiruntu
அமாவாசை வந்து போர்ணுமி ஆகி
amāvācai vantu pōrṇumi āki
அபிராமி பட்டரை
apirāmi paṭṭarai
காப்பாற்றிய
kāppāṟṟiya
அந்த நாள்
anta nāḷ
இந்த நாள்தான் இந்த தைய அமாவாசைதான்
inta nāḷtāṉ inta taiya amāvācaitāṉ
அதனால் இந்த தைய அமாவாசை
ataṉāl inta taiya amāvācai
என்று
eṉṟu
அபிராமி தேவியை வழிப்பட்டு
apirāmi tēviyai vaḻippaṭṭu
நாம் எல்லோரும்
nām ellōrum
அவளுடைய அனுக்ராத்தை
avaḷuṭaiya aṉukrāttai
பிறவில்லிட்டும்
piṟavilliṭṭum
அதற்காக இந்த பதிவை
ataṟkāka inta pativai
சிறப்பு பதிவாக நாம்
ciṟappu pativāka nām
இப்போது செய்கிறோம்
ippōtu ceykiṟōm
இந்த பதிகம்
inta patikam
நிறைய பேருக்கு தெரியாத ஒரு
niṟaiya pērukku teriyāta oru
சிலோகம்
cilōkam
இது வந்து 20 ή faisait
itu vantu 20 ή faisait
22 பத்திக்கில் இருக்கிறது
22 pattikkil irukkiṟatu
இதை தைய அமாவாசை
itai taiya amāvācai
என்று படித்து
eṉṟu paṭittu
அபிராமி அண்ணியை பிராத்தினை செய்தால்
apirāmi aṇṇiyai pirāttiṉai ceytāl
எல்லா வளங்கிலும்
ellā vaḷaṅkilum
பதுனார் வகை பேருகளும் நம்மை வந்தடையும் அபிராமி அண்ணையின் அனுக்ரக கடாட்சம் நம் அனைவருக்கும் கிடைக்கும்.
patuṉār vakai pērukaḷum nammai vantaṭaiyum apirāmi aṇṇaiyiṉ aṉukraka kaṭāṭcam nam aṉaivarukkum kiṭaikkum.
முதலில் காப்பு என்ற ஒரு செய்யுளை சொல்லுதல் நம்முடைய மரபு.
mutalil kāppu eṉṟa oru ceyyuḷai collutal nammuṭaiya marapu.
காப்பு
kāppu
எங்கில் அபிராமவல்லி நண்ணும் பொர்ப்பாதத்தில் நன்கி
eṅkil apirāmavalli naṇṇum porppātattil naṉki
இப்போது இந்த பதிகத்தை நாம் துவங்கி சொல்கிறோம்
ippōtu inta patikattai nām tuvaṅki colkiṟōm
கலையாத கல்வியும் குறையாத வயதுமோர்
kalaiyāta kalviyum kuṟaiyāta vayatumōr
கபடு வாராத நட்பும் கண்டிராத வளமையும் குண்டிராத எலமையும் கழுபிழியிலாத உடலும் சலியாத மனமும் அன்பகலாத மனைவியும் தவறாத சந்தானமும் தாழாத கீத்தியும் மாராத வார்த்தையும் தடைகள் வாராத கொடையும் தொலையாத நிதியமும் போனாத கோலும் ஒரு துன்பமில்லாத வாழ்வும்
kapaṭu vārāta naṭpum kaṇṭirāta vaḷamaiyum kuṇṭirāta elamaiyum kaḻupiḻiyilāta uṭalum caliyāta maṉamum aṉpakalāta maṉaiviyum tavaṟāta cantāṉamum tāḻāta kīttiyum mārāta vārttaiyum taṭaikaḷ vārāta koṭaiyum tolaiyāta nitiyamum pōṉāta kōlum oru tuṉpamillāta vāḻvum
துய்ய நிம்பாதத்தில் அன்பும் உதவிப் பெரிய தொண்டரோடு கூட்டுக்கண்டாய் அலையாழி அரித்துயிலும் மாயினது தங்கையே ஆதிகட உரின் வாழ்வே அமுதீசர் ஒரு பாகம் அகலாத சுகபாணி அருள்வாமி அபிராமியே
tuyya nimpātattil aṉpum utavip periya toṇṭarōṭu kūṭṭukkaṇṭāy alaiyāḻi arittuyilum māyiṉatu taṅkaiyē ātikaṭa uriṉ vāḻvē amutīcar oru pākam akalāta cukapāṇi aruḷvāmi apirāmiyē
காரலகபந்தியும் பந்தியின் அலங்களும் கரியபுருவச் சிலைகளும் கர்ணகுண்டலமும் மதிமுகமண்டலம் நுதர்கத் தூரிப்பொட்டும்
kāralakapantiyum pantiyiṉ alaṅkaḷum kariyapuruvac cilaikaḷum karṇakuṇṭalamum matimukamaṇṭalam nutarkat tūrippoṭṭum
இட்டிக்கூர நித்திடு விழியும் அமுதமுழியும் சிரியக்கோவ்வையின் கணியத்தரமும் குமிழ நியனாசியும் முத்த நிகர்தந்தமும் கோடு சோடான களமும் வாரணின் திருமாந்த வனமுலையும் மேகலையும் மணி நூகூரப் பாதமும்
iṭṭikkūra nittiṭu viḻiyum amutamuḻiyum ciriyakkōvvaiyiṉ kaṇiyattaramum kumiḻa niyaṉāciyum mutta nikartantamum kōṭu cōṭāṉa kaḷamum vāraṇiṉ tirumānta vaṉamulaiyum mēkalaiyum maṇi nūkūrap pātamum
வந்தினது முன் நின்று மந்தகாசமுமாக வல்வினியை மாற்றுகாயே
vantiṉatu muṉ niṉṟu mantakācamumāka valviṉiyai māṟṟukāyē
ஆரமணி வானிலுளை தாரகைகள் போல நிறை ஆதிகட ஊரின் வாழ்வே, அமுதீசர் ஒரு பாகம் அகலாத சுகபாணி, அருள்வாமி, அபிராமியே,
āramaṇi vāṉiluḷai tārakaikaḷ pōla niṟai ātikaṭa ūriṉ vāḻvē, amutīcar oru pākam akalāta cukapāṇi, aruḷvāmi, apirāmiyē,
மகர வாற் குழல் மேல் அடந்து குமிழ்மீதினில் மறைந்து வாலை துறந்து மைக்கேலை வேண்டி நீன் செங்கமல விழியருல் வரம் பெற்ற பேர்களன்றோ.
makara vāṟ kuḻal mēl aṭantu kumiḻmītiṉil maṟaintu vālai tuṟantu maikkēlai vēṇṭi nīṉ ceṅkamala viḻiyarul varam peṟṟa pērkaḷaṉṟō.
ஜெகமுழுமி ஒற்றைத் தனிக்குடை கவித்து மேர் சிங்காதனத்திலுற்று, செங்கோலும் மனநீதி முறைமையும் பெற்று, மிகுத் திகிரியுல காண்டு பின்பு,
jekamuḻumi oṟṟait taṉikkuṭai kavittu mēr ciṅkātaṉattiluṟṟu, ceṅkōlum maṉanīti muṟaimaiyum peṟṟu, mikut tikiriyula kāṇṭu piṉpu,
புகர் முகத்தை ராவதப் பாகராகி நிறை புத்தேளிர் வந்து போற்றி, போகதே வேந்திரன் எனப் புகழ பின்னில் புலோமிசை உடுஞ்சிக்கிடப்ப,
pukar mukattai rāvatap pākarāki niṟai puttēḷir vantu pōṟṟi, pōkatē vēntiraṉ eṉap pukaḻa piṉṉil pulōmicai uṭuñcikkiṭappa,
அகர முதலாகி வளர் ஆனந்தரூபியே, ஆதிக்கட உரின் வாழ்வே, அமுதிசர் ஒரு பாகம் அகலாத சுகபாணி, அருள்வாமி அபிராமியே,
akara mutalāki vaḷar āṉantarūpiyē, ātikkaṭa uriṉ vāḻvē, amuticar oru pākam akalāta cukapāṇi, aruḷvāmi apirāmiyē,
மரிகடல் கழ்கேழியும் திகிரியீரு நான்கையும் மாதிரல் கரியெட்டையும் மானாகம் ஆனதையும் மாமேரு எண்பதையும் மாகூர்மம் ஆனதையும் ஓர் பொரியரவு தாங்கிவரும்
marikaṭal kaḻkēḻiyum tikiriyīru nāṉkaiyum mātiral kariyeṭṭaiyum māṉākam āṉataiyum māmēru eṇpataiyum mākūrmam āṉataiyum ōr poriyaravu tāṅkivarum
புவனம் இீரேழையும் பூத்தேவிர் கூட்டத்தையும் பூமகலை உண்திகிறி மாயவனையும் அரையிர் புலியாடை உடையானையும் முறை முறைக்கிலாகி இன்ற முதியவர்களாய் பழமை முறைக்கில் தெரியாத நின்னை மூ உலகில் உள்ளவர்கள் வாலை என்றிரியாமல் முழிகின்றதேது சொல்வாய்
puvaṉam iīrēḻaiyum pūttēvir kūṭṭattaiyum pūmakalai uṇtikiṟi māyavaṉaiyum araiyir puliyāṭai uṭaiyāṉaiyum muṟai muṟaikkilāki iṉṟa mutiyavarkaḷāy paḻamai muṟaikkil teriyāta niṉṉai mū ulakil uḷḷavarkaḷ vālai eṉṟiriyāmal muḻikiṉṟatētu colvāy
அரிவு நிறை விழ்மியர்த்தம் ஆனந்தவாரியே ஆதிகட உரின் வாழ்வே அமுதீசர் ஒரு பாகம் அகலாத சுகபாணி அருள்வாமி அபிராமியே
arivu niṟai viḻmiyarttam āṉantavāriyē ātikaṭa uriṉ vāḻvē amutīcar oru pākam akalāta cukapāṇi aruḷvāmi apirāmiyē
வாடாமல் உயிரனும் பைதழைத் தோங்கி வர recording
vāṭāmal uyiraṉum paitaḻait tōṅki vara recording
recording
recording
புசிக்கும் புசிப்பினை குறையாமலே கொடுத்து, நீடாழி உலகங்கள் யாவையும் நேயமாய் நின்னு தரப் பந்திப் பூக்கும் நின்மலி, அகிலங்களுக் கண்ணை எண்ட்ரோதும் நீலி மயன்ட்ரோதுவரோ, ஆடாத நான்மரியின் வெள்வியால் ஓங்குப்புகள் ஆதிகட ஊரின் வாழ்வே, அமுதீசர ஒரு பாகம் அகலாத சுகபா
pucikkum pucippiṉai kuṟaiyāmalē koṭuttu, nīṭāḻi ulakaṅkaḷ yāvaiyum nēyamāy niṉṉu tarap pantip pūkkum niṉmali, akilaṅkaḷuk kaṇṇai eṇṭrōtum nīli mayaṉṭrōtuvarō, āṭāta nāṉmariyiṉ veḷviyāl ōṅkuppukaḷ ātikaṭa ūriṉ vāḻvē, amutīcara oru pākam akalāta cukapā
பட்டதேரைக்கும் அண்டுர்ப்பவித்திதுக்கரிப்பையிருசியிவனுக்கும் மல்குஞ்சராசர பொருளுக்கும் இமையாத வானவர்க்குழாதினுக்கும் மற்றுமிருமூவர்க்கும் யாவர்க்கும் அவரவர் மனச்சலிப்பில்லாமலே நல்கும்தொழிப்பிருமை உண்டாயிருந்தி மிகின் அவனிதி உனக்கிருந்தும்
paṭṭatēraikkum aṇṭurppavittitukkarippaiyiruciyivaṉukkum malkuñcarācara poruḷukkum imaiyāta vāṉavarkkuḻātiṉukkum maṟṟumirumūvarkkum yāvarkkum avaravar maṉaccalippillāmalē nalkumtoḻippirumai uṇṭāyirunti mikiṉ avaṉiti uṉakkiruntum
ஆதிகட ஊரின் வாழ்வே,
ātikaṭa ūriṉ vāḻvē,
அமுதீசர ஒரு பாகம்
amutīcara oru pākam
அகலாத சுகபாணி அருவாமி அபிராமியே,
akalāta cukapāṇi aruvāmi apirāmiyē,
நீடுலகங்களுக்காதரவாய் நின்று,
nīṭulakaṅkaḷukkātaravāy niṉṟu,
நித்தமாய் முக்தி வடிவாய்,
nittamāy mukti vaṭivāy,
நியமமுடன் முப்பத்திரண்டரம்
niyamamuṭaṉ muppattiraṇṭaram
வளர்க்கிந்த நீ மனைவியாய் இருந்தும்,
vaḷarkkinta nī maṉaiviyāy iruntum,
வீடு வீடுகள் தோரும்
vīṭu vīṭukaḷ tōrum
ஓடிப்புகுந்துக்கால்
ōṭippukuntukkāl
வே சத்ரியில் செய்யம் போய்
vē catriyil ceyyam pōy
வெண்டுகில் அரைக்கணிய
veṇṭukil araikkaṇiya
விகியத்தி நிர்வான வேடமும் கொண்டு கைக்கோர்
vikiyatti nirvāṉa vēṭamum koṇṭu kaikkōr
ஓடிகின்தி நாடிக்கும்
ōṭikiṉti nāṭikkum
உள்ளம் தலந்தி நின்று உண்மத்தனாகி
uḷḷam talanti niṉṟu uṇmattaṉāki
அம்மா, உன் கணவன்
ammā, uṉ kaṇavaṉ
எங்கேங்கும் ஐயம் புகுந்தி
eṅkēṅkum aiyam pukunti
எங்கி உழல்கின்றதேது சொல்வாய்
eṅki uḻalkiṉṟatētu colvāy
ஆடுகொடி மாடமிசி
āṭukoṭi māṭamici
மாதர் விளையாடிவரும் ஆதிகட ஊரின் வாழ்வேன்
mātar viḷaiyāṭivarum ātikaṭa ūriṉ vāḻvēṉ
அமுதீசர் ஒரு பாகம் அகலாத சுகபாணி அருல்வாமி அபிராமியே
amutīcar oru pākam akalāta cukapāṇi arulvāmi apirāmiyē
ஞானம் தளைத்துன் சொரூபத்தை அரிகின்ற
ñāṉam taḷaittuṉ corūpattai arikiṉṟa
நல்லோர் இடத்தின் எப்போய்
nallōr iṭattiṉ eppōy
நடுவினில் இருந்து வந்த அடிமையம் போண்டவர்
naṭuviṉil iruntu vanta aṭimaiyam pōṇṭavar
நவிற்றும் உபதேசம் உட்கொண்டு
naviṟṟum upatēcam uṭkoṇṭu
இனந்தனைத் தள்ளி எனது நான் இனும் மானம்
iṉantaṉait taḷḷi eṉatu nāṉ iṉum māṉam
இல்லாமலேது ரத்தி
illāmalētu ratti
இந்திரிய வாயில்களை இருக்கப் புதைத்தினிஞ்சி
intiriya vāyilkaḷai irukkap putaittiṉiñci
இறுல் அரவிலக்கேத்தியே
iṟul aravilakkēttiyē
மானவிழியாண்ணமே உன்னையின் அகத்தா மிரைப் போதிலே
māṉaviḻiyāṇṇamē uṉṉaiyiṉ akattā miraip pōtilē
வைத்து வேறே கலையத்திருமே
vaittu vēṟē kalaiyattirumē
மேல் உற்ற பிரவசமாகி அழியாததோர்
mēl uṟṟa piravacamāki aḻiyātatōr
ஆனந்தவாரிதியில் ஆழின்றதென்றுக்கான் ஆதிக்கடவூரின் வாழ்பே, அமுதீசர் ஒரு பாகம் அகலாத சுகபாணி அருவாமி அபிராமியே, சலதி உலகத்திர் சராசரங்கலையின்ற தாயாகினால் எனக்கு,
āṉantavāritiyil āḻiṉṟateṉṟukkāṉ ātikkaṭavūriṉ vāḻpē, amutīcar oru pākam akalāta cukapāṇi aruvāmi apirāmiyē, calati ulakattir carācaraṅkalaiyiṉṟa tāyākiṉāl eṉakku,
தாயில்லவோ, யான் உன் மைந்தனன்றோ, எனது சஞ்சலம் தீர்த்து நின்றன் முலைசுரந்து faisaitிக்கின் மகத்தியின் முகத்தியின் முண்டானையால் துடைத்து, முழி இன்ற மழிலைக்குகந்துக் கொண்டில நிலாமிர்விலின் பிட்டதிகில்லியான் குல விவிலையாடில் கொண்டரின் மழி பிழிந்து,
tāyillavō, yāṉ uṉ maintaṉaṉṟō, eṉatu cañcalam tīrttu niṉṟaṉ mulaicurantu faisaitikkiṉ makattiyiṉ mukattiyiṉ muṇṭāṉaiyāl tuṭaittu, muḻi iṉṟa maḻilaikkukantuk koṇṭila nilāmirviliṉ piṭṭatikilliyāṉ kula vivilaiyāṭil koṇṭariṉ maḻi piḻintu,
அங்கை கொட்டி வாவென்று அழைத்து,
aṅkai koṭṭi vāveṉṟu aḻaittu,
குஞ்சரமுகன் கந்தனுக்கு எலையன் என்றனை
kuñcaramukaṉ kantaṉukku elaiyaṉ eṉṟaṉai
கூறினால் ஏனம் உண்டோ,
kūṟiṉāl ēṉam uṇṭō,
அலைகடலிலே தோன்றும் மாராத அமுதமே,
alaikaṭalilē tōṉṟum mārāta amutamē,
ஆதிகடவூரின் வாழ்வே,
ātikaṭavūriṉ vāḻvē,
அமுதீசர ஒரு பாக மகலாத சுகபாணி
amutīcara oru pāka makalāta cukapāṇi
அருள்வாமி அபிராமியே,
aruḷvāmi apirāmiyē,
கைப் போது கொண்டும் பதப் போது தன்னில்
kaip pōtu koṇṭum patap pōtu taṉṉil
கணப் போது மர்ச்சிக்கிலேன்
kaṇap pōtu marccikkilēṉ
கண் போதினாலும் முகப் போது தன்னையான்
kaṇ pōtiṉālum mukap pōtu taṉṉaiyāṉ
கண்டுதரிசனை பிரிகிலேன்
kaṇṭutaricaṉai pirikilēṉ
முப் போதில் ஒரு போதும் எண் மனப் போதிலே
mup pōtil oru pōtum eṇ maṉap pōtilē
முன் நிவுண் நாலை எத்தின்
muṉ nivuṇ nālai ettiṉ
முன் போது வார்த்தமது பின் போத நினைகிலேன்
muṉ pōtu vārttamatu piṉ pōta niṉaikilēṉ
மோசமே போய் உழன்றேன்
mōcamē pōy uḻaṉṟēṉ
மை போதகத்திற்கு நிகரன போதிர
mai pōtakattiṟku nikaraṉa pōtira
மைக்கடாமீதேரியே
maikkaṭāmītēriyē
மாகோரகாலன் வரும்போது
mākōrakālaṉ varumpōtu
தமியேன் மனங்கலங்கித்தியங்கும்
tamiyēṉ maṉaṅkalaṅkittiyaṅkum
அப்போது வந்துன்
appōtu vantuṉ
அர்ப்போது தந்தருள்
arppōtu tantaruḷ
ஆதிகடவூரின் வாழ்வே
ātikaṭavūriṉ vāḻvē
அமுதீசரோருபாக
amutīcarōrupāka
மகலாத சுகபாணி அருவாமி அபிராமியே
makalāta cukapāṇi aruvāmi apirāmiyē
மிகையும் துரத்த
mikaiyum turatta
வெம்பினியும் துரத்த
vempiṉiyum turatta
வெகுளியானதும் துரத்த
vekuḷiyāṉatum turatta
பசி என்வதும் துரத்த
paci eṉvatum turatta
பாவம் துரத்த
pāvam turatta
பதிமோகம் துரத்த
patimōkam turatta
பலகாரியமும் துரத்த
palakāriyamum turatta
நகையும் துரத்த
nakaiyum turatta
உல்வினையும் துரத்த
ulviṉaiyum turatta
நாளும் துரத்த
nāḷum turatta
வெகுவாய்
vekuvāy
நா வரண்டோடிக்கால்
nā varaṇṭōṭikkāl
தளந்திடும் என்னை
taḷantiṭum eṉṉai
நவனும் துரத்துவானோ
navaṉum turattuvāṉō
அகில உலகங்கட்கும்
akila ulakaṅkaṭkum
அதாரத்தையில் அதிகடவூரின் வாழ்வே
atārattaiyil atikaṭavūriṉ vāḻvē
அமுதீசர் ஒரு பாகம்
amutīcar oru pākam
அகலாத சுகபாணி அருல்வாமி அபிராமியே
akalāta cukapāṇi arulvāmi apirāmiyē
இது ஒரு முதல் பாகம்
itu oru mutal pākam
அடுத்த பாகம் இரண்டாவது பாகம்
aṭutta pākam iraṇṭāvatu pākam
நாளை நாம் பதிவு செய்ய எடுக்கிறோம்
nāḷai nām pativu ceyya eṭukkiṟōm
தொடந்த அதியும் பார்த்து, இரண்டு பகுதிகளின் சேர்த்து, தயமாவை சேர்த்து, படித்து, பாராயணம் செய்து, முடியவில்லை என்றால் கேட்டு, இன்புற்று, அதிராமி அண்ணின் அருளை, அனைவரும் பெற வேண்டும்.
toṭanta atiyum pārttu, iraṇṭu pakutikaḷiṉ cērttu, tayamāvai cērttu, paṭittu, pārāyaṇam ceytu, muṭiyavillai eṉṟāl kēṭṭu, iṉpuṟṟu, atirāmi aṇṇiṉ aruḷai, aṉaivarum peṟa vēṇṭum.
About this Sloka
தை அம்மாவாசையில் சொல்ல வேண்டிய பதிகம். 1.கலையாத கல்வியும், குறையாத வயதும்,...