ABHAYAMBIGA SADHAKAM 31-35 BY ABHAYAMBIGA BATTAR|அபயாம்பிகா பட்டர் அருளிய அபயாம்பிகா ஸதகம் 31-35
•Tamil
அபையாம்பிகை பட்டர் ஏற்றிய அபையாம்பிகை சதகம் பாடல் 31
apaiyāmpikai paṭṭar ēṟṟiya apaiyāmpikai catakam pāṭal 31
பெரியோர் எவரை பழித்தேனோ பிரமத்தவத்தை அழித்தேனோ
periyōr evarai paḻittēṉō piramattavattai aḻittēṉō
பிற்ற தாயார் பசித்திருக்கிறேனி வைத்திரை வளர்ந்தேனோ
piṟṟa tāyār pacittirukkiṟēṉi vaittirai vaḷarntēṉō
அறியத்தவத்தோர் கிடைஞ்சில் செய்தி
aṟiyattavattōr kiṭaiñcil ceyti
அற்பரிடத்தில் சேர்ந்தேனோ
aṟpariṭattil cērntēṉō
அறியாமை நால் என்ன குற்றம்
aṟiyāmai nāl eṉṉa kuṟṟam
ஆர்க்கு செய்தேனோ அறியேன்
ārkku ceytēṉō aṟiyēṉ
கரியவினைதான் எனத அறிவை
kariyaviṉaitāṉ eṉata aṟivai
கலங்க வடித்து முடிச்சதையும்
kalaṅka vaṭittu muṭiccataiyum
கரைக்க உண்டன் கருணை நால்
karaikka uṇṭaṉ karuṇai nāl
கடட்டம் பொருந்த அருள் பொரிவாய்
kaṭaṭṭam porunta aruḷ porivāy
வரிவில் புருவ மடமானே
varivil puruva maṭamāṉē
வதனாம் புயவாலாம் பிகையே
vataṉām puyavālām pikaiyē
மயிலாபுரியில் வளரீசன்
mayilāpuriyil vaḷarīcaṉ
வாழ்வே அபயாம் பிகைத்தாயே
vāḻvē apayām pikaittāyē
காடல் முப்பத்திரெண்டு
kāṭal muppattireṇṭu
கனத்த மலையை எடுத்தணுவாய்
kaṉatta malaiyai eṭuttaṇuvāy
காலால் ஒன்றி மீதே
kālāl oṉṟi mītē
வைத்தால் கால்தான் தாங்க வசமாமோ
vaittāl kāltāṉ tāṅka vacamāmō
கருணா நிதியே இனி உணது
karuṇā nitiyē iṉi uṇatu
சினத்தை மகன் மேல் பொறுத்தி நின்றால்
ciṉattai makaṉ mēl poṟutti niṉṟāl
சிறியேன் பொறுத்து நிலைப்பேனோ
ciṟiyēṉ poṟuttu nilaippēṉō
சிவையே உணது தயவு வர
civaiyē uṇatu tayavu vara
செய்வாய் இனி அஞ்சுகையினமே
ceyvāy iṉi añcukaiyiṉamē
துனித்த மரையின் முடிவிளக்கே
tuṉitta maraiyiṉ muṭiviḷakkē
ஜோதி வதன சுடரொளியே
jōti vataṉa cuṭaroḷiyē
சுத்த வியும மண்டலத்தில்
cutta viyuma maṇṭalattil
சுகமாய் வளரும் துரந்திரியே
cukamāy vaḷarum turantiriyē
மனத்துள் அழுக்கை அகற்றி உண்டன்
maṉattuḷ aḻukkai akaṟṟi uṇṭaṉ
மலர் பாதமதில் தருவாய்
malar pātamatil taruvāy
மயிலாப் புரியில் வளரீசன்
mayilāp puriyil vaḷarīcaṉ
வாழ்வே அபையாம் பிகைத்தாயே
vāḻvē apaiyām pikaittāyē
பாடல் 33
pāṭal 33
கிளியே அருண ஒளிச்சுடரே
kiḷiyē aruṇa oḷiccuṭarē
கிருபானனமா முழுமதியே
kirupāṉaṉamā muḻumatiyē
கெடியாம் உண்டன் இருபதங்கள்
keṭiyām uṇṭaṉ irupataṅkaḷ
கிடைக்கும் வகையும் பெருவேனோ
kiṭaikkum vakaiyum peruvēṉō
ஒளியா இதுக்கும் கனகத்தில்
oḷiyā itukkum kaṉakattil
ஒன்டே இரண்டே விபரிதமே
oṉṭē iraṇṭē viparitamē
உறைக்கும் கருணா நிதிமையிலே
uṟaikkum karuṇā nitimaiyilē
புதித்த பரம நுடனாடும்
putitta parama nuṭaṉāṭum
அளியாரம் உதே பரம்பரையே
aḷiyāram utē paramparaiyē
அனுவிலி அனுவாய் அண்டபிண்டம்
aṉuvili aṉuvāy aṇṭapiṇṭam
அமர்ந்த சிவமே ஞான வளி
amarnta civamē ñāṉa vaḷi
கரசே வேத தூப்புருளி
karacē vēta tūppuruḷi
வழியே சுகியில் நடமிடுக்கன்
vaḻiyē cukiyil naṭamiṭukkaṉ
மணியே எடியேற்கி நீ அருள்வாய்
maṇiyē eṭiyēṟki nī aruḷvāy
மைலாபுரியில் வளரீசன்
mailāpuriyil vaḷarīcaṉ
வாழ்வே அபயாம் பிகைத்தாயே
vāḻvē apayām pikaittāyē
கவலை கடலில் வினையலையில்
kavalai kaṭalil viṉaiyalaiyil
கனத்த மனமாகிய வடுவில்
kaṉatta maṉamākiya vaṭuvil
கை நீச்சாக நீந்த என்றால்
kai nīccāka nīnta eṉṟāl
கரைதான் அடுத்து கேட்டவில்லை
karaitāṉ aṭuttu kēṭṭavillai
சவல மலையில் இடற்படவும்
cavala malaiyil iṭaṟpaṭavum
தகையும் வெகுளி மகரமது
takaiyum vekuḷi makaramatu
தாவி வரவும் கைபிடிக்க
tāvi varavum kaipiṭikka
தானாதரவும் இல்லாமல்
tāṉātaravum illāmal
குவளை விழியில் துணல் தெருக
kuvaḷai viḻiyil tuṇal teruka
ஓகோ எனயான் அழுது நின்றால்
ōkō eṉayāṉ aḻutu niṉṟāl
குரித்துன்னருள் தோனியில் ஏற்றி
kurittuṉṉaruḷ tōṉiyil ēṟṟi
கொண்டே கரையில் சேத்தருவாய்
koṇṭē karaiyil cēttaruvāy
மவுண சிவனாரிட பாகம்
mavuṇa civaṉāriṭa pākam
வளரும் கருணானிதி மயிலே
vaḷarum karuṇāṉiti mayilē
மயிலாபுறியில் வளரீசன்
mayilāpuṟiyil vaḷarīcaṉ
வாழ்வே அபயாம் பிகைத்தாயே
vāḻvē apayām pikaittāyē
பாடல் 35
pāṭal 35
நல்லார் நடக்கும் வகை அறியேன்
nallār naṭakkum vakai aṟiyēṉ
நான் நான் எனவே உலகமதில்
nāṉ nāṉ eṉavē ulakamatil
நாடு வீடு மாடு மக்கள்
nāṭu vīṭu māṭu makkaḷ
நம்பும் மனையால் வாழ்வதனில்
nampum maṉaiyāl vāḻvataṉil
பொல்லா வருமை புரிந்தி வர
pollā varumai purinti vara
பொள்ளர் தம்பால் வருந்தி நின்று, பொழுதை வீணா கழித் தொழித்து, பொய்யாம் உடலம் வீண்டு விடி,
poḷḷar tampāl varunti niṉṟu, poḻutai vīṇā kaḻit toḻittu, poyyām uṭalam vīṇṭu viṭi,
எல்லாம் எனதின் திருந்த எல்லாம், எல்லளவும் பின் தொடர்வதில்லை, இவர்ட்டில் நிறுத்தி மயக்குவதை,
ellām eṉatiṉ tirunta ellām, ellaḷavum piṉ toṭarvatillai, ivarṭṭil niṟutti mayakkuvatai,
யானோ அறியேன் விதி வசத்தால், வல்லாணவத்தால் அழியாதென் மனத்தில் குடிக்கொண்டான் தருவாய்,
yāṉō aṟiyēṉ viti vacattāl, vallāṇavattāl aḻiyāteṉ maṉattil kuṭikkoṇṭāṉ taruvāy,
மயிலாபுரியில் வலரீசன், வாழ்வே அபயாம் பிகைத்தாயே.
mayilāpuriyil valarīcaṉ, vāḻvē apayām pikaittāyē.
About this Sloka
#slokasagara #Abhayambika sadhakam#ஸ்லோகம்#ஸ்லோக ஸாகரா#அபயாம்பிகா ஸதகம்