ABHAYAMBIKA SADHAKAM 46-50 BY ABHAYAMBIGA BATTAR|அபயாம்பிகா பட்டர் அருளிய அபயாம்பிகா ஸதகம் 46-50
•Tamil
பாடல் என் 46
pāṭal eṉ 46
அவகாலத்தி மனமும் என கடங்காதெழுந்தே எழுந்து விம்மி
avakālatti maṉamum eṉa kaṭaṅkāteḻuntē eḻuntu vimmi
அகத்தை படைத்தே உனதுதிரு
akattai paṭaittē uṉatutiru
அருளந்தாதித்தனை மறந்து
aruḷantātittaṉai maṟantu
பகாமாமா எலார் உடன் சேர்ந்து
pakāmāmā elār uṭaṉ cērntu
பண்ணும் வினை நான் என் சொல்கின்
paṇṇum viṉai nāṉ eṉ colkiṉ
பார்க்க போனால் அதற்கொருவர்
pārkka pōṉāl ataṟkoruvar
பகையார் உரவார் உலகமதிலி
pakaiyār uravār ulakamatili
சிவமா ήருந்த சமுதிரத்தை
civamā ήrunta camutirattai
திரிபாய் நினைக்கும் இதன் வலிமை
tiripāy niṉaikkum itaṉ valimai
தேய் தே உனது திருவருளை
tēy tē uṉatu tiruvaruḷai
திரமாய் பெரவே வரமளிப்பாய்
tiramāy peravē varamaḷippāy
மவு நாதித அலர்கொடியே
mavu nātita alarkoṭiyē
வனமூலிகையே பூரணியே
vaṉamūlikaiyē pūraṇiyē
மயிலாப் புரியில் வளரீசன்
mayilāp puriyil vaḷarīcaṉ
வாழ்வே அபயாம் பிகைத்தாயே
vāḻvē apayām pikaittāyē
பாடல் நாப்பத்தியேழு
pāṭal nāppattiyēḻu
வினையின் பயனே பயன் அதனை
viṉaiyiṉ payaṉē payaṉ ataṉai
வெறுத்து தரிக்க போகாதோ
veṟuttu tarikka pōkātō
வெய்யோன் உதையத் தெதிர்பணியும்
veyyōṉ utaiyat tetirpaṇiyum
விம்மி சுறந்து வளர்ந்திடுமோ
vimmi cuṟantu vaḷarntiṭumō
நினையும் நினைத்தும் அதற்காதி
niṉaiyum niṉaittum ataṟkāti
நீயும் உனது பதியோனும்
nīyum uṉatu patiyōṉum
நிஜமா எனது வசமானால்
nijamā eṉatu vacamāṉāl
நில்லாதென்ற வெவ்வினையும்
nillāteṉṟa vevviṉaiyum
தனையே அறிந்தால் இன்பதுன்ப
taṉaiyē aṟintāl iṉpatuṉpa
தடைதான் வந்தால் அது நிகரோ
taṭaitāṉ vantāl atu nikarō
தகைவாரிவைகட் கஞ்சுவரோ
takaivārivaikaṭ kañcuvarō
தாயே மிகுந்த சவுந்தரிவுன்
tāyē mikunta cavuntarivuṉ
மனையே அறிய கருணைப் புரி
maṉaiyē aṟiya karuṇaip puri
மணிநாதந்த தனிச்சுடரே
maṇinātanta taṉiccuṭarē
மயிலாப் புரியில் வளரீசன்
mayilāp puriyil vaḷarīcaṉ
வாழ்வே அபயாம் பிகைத்தாயே
vāḻvē apayām pikaittāyē
பாடல் எண் 48
pāṭal eṇ 48
கனிந்து கனிந்து உன்றனைப் பாடி
kaṉintu kaṉintu uṉṟaṉaip pāṭi
கசிங்கே இருக்கண் புனல்பிரியே
kaciṅkē irukkaṇ puṉalpiriyē
பிரிகக்காது உபயம் உனதருளாம்
pirikakkātu upayam uṉataruḷām
கதையைக் கேட்க உனதடியார்
kataiyaik kēṭka uṉataṭiyār
இனந்தான் நூறவாய் மனம் புதையே
iṉantāṉ nūṟavāy maṉam putaiyē
எந்த நாளும் அவரிருந்த
enta nāḷum avarirunta
இடத்தை இருத்தால் சிற்றி வர
iṭattai iruttāl ciṟṟi vara
இரவும் பகலும் நினதருளை
iravum pakalum niṉataruḷai
நினைத்த படியே சிந்தை செய்யும்
niṉaitta paṭiyē cintai ceyyum
மேரியை உதவி எனைக் காப்பாய் நித்யானந்த பழம் பொருளே
mēriyai utavi eṉaik kāppāy nityāṉanta paḻam poruḷē
நிமிலி அமலை புகழ் விமலி வனைந்த சடல தொழில் உனது
nimili amalai pukaḻ vimali vaṉainta caṭala toḻil uṉatu
அடிக்கே இதமாய் அருள் பொரிவாய் மயிலாப் பொரியில் வளரீசன்
aṭikkē itamāy aruḷ porivāy mayilāp poriyil vaḷarīcaṉ
வாழ்வே அபையாம் பிகைத்தாயே
vāḻvē apaiyām pikaittāyē
பாடல் 49
pāṭal 49
பாடல் 49
pāṭal 49
பாடல் 50
pāṭal 50
பாடல் 51
pāṭal 51
பாடல் 51
pāṭal 51
பாடல் 52
pāṭal 52